SIMBOLIKA
Skaitlis septiņi caurvij pasaules kārtību un cilvēces stāstu, tas ir dievišķas pilnības simbols. Septiņās dienās tika radīta pasaule; septiņas notis veido harmoniju; septiņas krāsas izstiepjas pār debesīm; septiņi pasaules brīnumi atklāj cilvēces spēju radīt neparasto. Un septiņi skaņdarbi iemieso Jēkaba Tutiņa debijas albumu “Not Quite Baroque” – līdz pat pastarai dienai, kad Atklāsmes grāmatā piepildīsies pareģojums par septiņiem zīmogiem (Atkl. 6.–8.), septiņām bazūnēm (Atkl. 8.–11.) un septiņām draudzēm (Atkl. 2.–3.). Katrs no šiem J. Tutiņa septiņiem skaņdarbiem ir kā pīlārs, kas stiprina klausītāja iekšējo arhitektūru un virza viņu pretī savai impērijai. Un albuma centrā, ceturtais skaņdarbs “Gods Dievam”, kļūst par visa struktūras sirdi: tas simbolizē komponista ceļa sākumu baznīcā un atgādina, ka neviena impērija nevar pastāvēt bez dievišķā pamata.
DEVĪZE
“Katram savu impēriju” ir komponista impērijas manifests – drosmīga skaņu arhitektūra, kur katrs no septiņiem skaņdarbiem nes sevī varas, pārliecības un uzvaras ideju. Šī mūzika nerunā klusi un nelūdzas tikt sadzirdēta, tā ienāk telpā ar autoritāti, paceļ klausītāju pāri ikdienībai un liek viņam ieraudzīt sevi lielākā stāstā. Tā iemieso baroka laikmeta grandiozitāti, savienotu ar mūsdienu cilvēka iekšējo suverenitāti, atgādinot: patiesā impērija sākas mūsos pašos.
VĪZIJA
“Not Quite Baroque” ir radīts kā telpa, kurā klausītājs sastop pats sevi. Tā nav mūzika, kas rotā fonu, tās ir vibrācijas, kas piešķir stāju, asina domas un iededz pārliecību rīcībai. Septiņi skaņdarbi ir kā simboliski balsti, kas atgādina: impērija nav meklējama citur, tā rodas tevī. Šīs mūzikas dēļ dzimst jauni talanti, tiek pasludinātas personīgās impērijas, un aizvien vairāk cilvēku savu panākumu pamatos nes Jēkaba Tutiņa mūzikas fundamentu.
MĒRĶIS
Albuma mērķis nav būt par mūziku visiem, bet par sabiedroto tiem, kas apzinās savu vērtību. Tā automātiski atgrūdīs tos, kuriem tā nav domāta, un pievilks tos, kas pazīst uzvaras garšu. Šī mūzika ir radīta, lai stiprinātu, tā ir disciplīnas un spēka vibrācija, kas klausītāju nevis izklaidē, bet pārveido. “Not Quite Baroque” ir manifestācija par pašnoteikšanos, autoritāti un uzvaras garu.