Dāvana, kas paliek paaudzēm
Latviešu komponists Jēkabs Tutiņš rada individuāli pasūtītus klasiskās mūzikas skaņdarbus kāzām, jubilejām, ģimenes svinībām un citiem nozīmīgiem dzīves notikumiem. Katrs skaņdarbs top Eiropas klasiskās mūzikas tradīcijā un tiek radīts tikai vienam pasūtītājam, pārvēršot personīgus stāstus oriģinālā mākslas darbā, kas kļūst par daļu no ģimenes kultūras mantojuma.
Gadsimtiem ilgi Eiropas ievērojamākās dzimtas mākslu nevis iegādājās, bet pasūtīja. Portreti iemūžināja laulības, arhitektūra apliecināja dzimtu varenību, skulptūras godināja ievērojamus sasniegumus, savukārt komponistiem tika uzticēts radīt mūziku kronēšanām, kāzām, bērnu piedzimšanai un citiem notikumiem, kuri vēlāk kļuva par daļu no ģimenes vēstures. Pasūtīt mākslas darbu nekad nav bijis greznības apliecinājums. Tā bija pārliecība, ka daži dzīves mirkļi ir pelnījuši palikt atmiņā daudz ilgāk nekā cilvēki, kuri tos piedzīvojuši.
Pasaule ir mainījusies, taču šī doma nav zaudējusi savu nozīmi.
Mūsdienās gandrīz visu iespējams iegādāties dažu minūšu laikā. Izsmalcināts pulkstenis, ekskluzīvas rotaslietas, rets vīns vai kolekcionāra automobilis ir pieejamāki nekā jebkad agrāk. Taču visiem šiem priekšmetiem ir viena kopīga īpašība. Tie ir radīti vēl pirms bija zināms, kam tie kādreiz piederēs.
Oriģināls skaņdarbs top pavisam citādi.
Tas sākas ar cilvēku.
Pirms tiek uzrakstīta pirmā nots, notiek saruna par notikumu, ģimeni, atmiņām, kuras ir vērts saglabāt, un emocijām, kurām jāsaglabājas arī tad, kad svinības jau sen būs beigušās. Tikai pēc tam mūzika sāk iegūt savu veidolu. Katra melodija, harmonija un muzikālā izvēle izriet no stāsta, kas nepieder nevienam citam.
Tieši tādēļ individuāli pasūtītu skaņdarbu nevar salīdzināt ar parastu pirkumu. Tas netiek izvēlēts no gatavas kolekcijas un nav pielāgots no agrāk radīta darba. Tas top no pirmās līdz pēdējai notij vienam cilvēkam, vienai ģimenei vai vienai institūcijai, un tieši tādēļ tas nekad vairs netiks atkārtots.
Savā darbā es turpinu Eiropas klasiskās mūzikas tradīciju, vienlaikus radot skaņdarbus mūsdienu cilvēkiem un viņu stāstiem. Vieni darbi top klavierēm, citi stīgu kvartetam, kameransamblim vai simfoniskajam orķestrim. Vieni pavada kāzu ceremoniju, citi tiek radīti jubilejām, nozīmīgu sasniegumu godināšanai vai kļūst par dāvanu, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē. Notikumi var būt dažādi, taču iecere vienmēr ir viena. Radīt mūziku, kas kļūst par daļu no ģimenes vēstures.
Mēs dzīvojam laikā, kad gandrīz visu iespējams radīt acumirklī. Mākslīgais intelekts spēj ģenerēt mūziku dažu sekunžu laikā, zīmoli ražo tūkstošiem identisku priekšmetu, bet digitālajā pasaulē gandrīz viss ir bezgalīgi kopējams. Patiesa oriģinalitāte kļūst arvien retāka.
Individuāli radīta klasiskā kompozīcija ir pretstats šādai pasaulei. Tā prasa laiku, sarunu, pieredzi un meistarību. Tā nevar rasties pirms cilvēkiem, kuriem tā paredzēta. Tās vērtību nosaka ne tikai pati mūzika, bet arī uzticēšanās starp komponistu un pasūtītāju un apziņa, ka šāds skaņdarbs pasaulē pastāvēs tikai vienā eksemplārā.